12. oktobris – Olu diena

11.oktobris, 2007.

Olu diena

Šā gada 12.oktobrī 13 valstīs tiks svinēta Pasaules Olu diena. Pirmo reizi Olu festivāls notika 1918.g. ASV, Kalifornijas pilsētā Petalumā, kur bija attīstīta vistkopība un kas bija pazīstama ar savām unikālajām celtnēm no kleķa. To ik gadu svinēja līdz pat 1926.g. – svinīgas parādes priekšgalā soļoja Olu Karaliene, notika Cāļu rodeo un diena noslēdzās ar lielu balli.

Olu dienas tradīcija pamazām izplatījās pasaulē un turpinās vēl šobaltdien – tie ir jautri svētki un festivāli, kuriem ir gan mitoloģisks, gan gastronomisks, gan veselības jautājumus skarošs akcents. Pasaules Olu diena tiks plaši svinēta Austrijā, Kolumbijā, Meksikā, Jaunzēlandē, Venecuēlā, Maurīcijā, Lielbritānijā, ASV, Nigērijā, Ungārijā, Austrālijā, Austrijā un Ķīnā. Svinību ietvaros tiks dažādā veidā popularizētas olas kā viens no vispilnvērtīgākajiem pārtikas produktiem, pastīja ”AS Balticovo” sabiedrisko attiecību konsultante Liāna Bokša

”Latvijā olu patēriņš ir palielinājies no 192 olām uz cilvēku 2005. g. līdz 194 olām uz cilvēku 2006. gadā”, stāsta ”AS Balticovo” valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs. ”Japānā olu patēriņš uz cilvēku gadā ir 360, bet Čehijā – 311.”

Pagājušajā gadsimtā pasaules medicīnas zinātnieku vidū norisinājās diskusija par olu kā holesterīna avotu. Zinātnieki ir nonākuši pie slēdziena, ka ola ir veselīgs un uzturā nepieciešams produkts, kas nevis palielina holesterīna līmeni cilvēka asinīs, bet gan regulē to. Olas sastāvā ir 18 dažādi vitamīni un minerāli. Olas dzeltenumu izmanto kosmētikas industrijā, jo tas piedod matiem veselīgu spīdumu. Bez tam ola ir visvienkāršāk pagatavojams ēdiens. To var dažās minūtēs novārīt ūdenī, cept kopā ar piedevām – sēnēm, dārzeņiem, garšvielām, gaļu, desu un sieru – un gatavot daudzveidīgas omletes. Tādēļ īpaši iecienīti olu ēdieni ir brokastīs.

Par olu

Ola ir dabisks, diētisks, ar augstu uzturvērtību, dabas dotā iesaiņojumā un brīvs no konservantiem pārtikas produkts. Ola ideālās attiecībās satur mūsu organismam nepieciešamās uzturvielas, no kurām cilvēka organisms spēj izmantot līdz pat 98%. Viena ola sniedz 10% veselīga olbaltuma ar augstu bioloģisku vērtību, 9% emulģētu, viegli sagremojamu tauku, 15% fosfora un 10% dzelzs no dienā nepieciešamā, vienlaicīgi sniedzot tikai 80 kcal enerģijas. Ola ir bagāta ar visām cilvēka uzturam būtiskām aminoskābēm, minerālvielām un vitamīniem, īpaši A, B2 un B4.

Holesterīna daudzums organismā ir ļoti maz atkarīgs no ēdienkartē esošā, jo pats cilvēka organisms to sintezē pēc nepieciešamības. Organisms to izmanto virsnieru hormonu, dzimuma hormonu un D vitamīna veidošanai, kā arī žults skābju sintēzei. Holesterīns ir svarīgs šūnu membrānu struktūras elements.

Holesterīna priekšrocības un trūkumi vistiešākajā mērā atkarīgi no tā, ar kādiem taukiem – piesātinātiem vai nepiesātinātiem – holesterīns saistīts organismā. Olas sastāvā ir divas trešdaļas ir labās nepiesātinātās taukskābes un tikai viena trešdaļa piesātinātās taukskābes.

Olas dzeltenums satur apmēram 10% fosfolipīdu, kas veicina tauku vielmaiņu un ir ļoti nepieciešami arteriosklerozes ārstēšanā un profilaksē.

Dalies ar Draugiem:
  • Twitter
  • Facebook
  • Google Bookmarks
  • Print

Related posts:

  1. Priedes krogā – Cepešu diena
  2. Notiks Latvijas lielāko olu ripināšanas konkurss
  3. Brīvdabas muzejā olas krāsos ar dabas krāsvielām

Publicēšanas datums: 11.oktobris, 2007. pulksten 10:00

Kategorija: Jaunumi Kulinārijā.



1 komentārs rakstam “12. oktobris – Olu diena”

  1. raibais saka:

    Cāļu rodeo gan man gribētos redzēt!

Padalies ar viedokli