Eļļa uztura bagātināšanai

Eļļa savienojumā ar labu ēdienu ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti. Tā ir izmantojama gan kā enerģētiskā uzturviela, kā ārstniecības līdzeklis, gan arī kā skaistumkopšanas līdzeklis. Eļļas kvalitāte ir atkarīga no daudziem faktoriem – kurā reģionā iegūta, kāds ir bijis ieguves veids, kā sagatavota un kā uzglabāta.

Kulinārijā mēs pazīstam daudz un dažādas eļļas. Šoreiz par to dažādību un pielietojumu.

Saulespuķu eļļa

Saulespuķu eļļu iegūst no gatavām, izlobītām Saulespuķu sēklām. Saulespuķe ir viens no svarīgākajiem eļļas augiem. Ir pieejama auksti spiesta (maiga garša un gaiša krāsa) un silti spiesta (mazliet tumšāka ar specifisku garšu). Saulespuķu eļļas izmantošana ir diezgan plaša – to izmanto ēdiena cepšanai uz pannas, sautēšanai un salātu mērču pagatavošanai.

Rapšu eļļa

Rapsis ir viens no svarīgākajiem eļļas augiem, tas tiek izmantots tikai un vienīgi eļļas iegūšanai. Eļļai ir brūni dzeltens tonis un neizteikta smarža. Šo eļļu var izmantot praktiski jebkuru ēdienu pagatavošanai – tā ir piemērota auksto ēdienu un uzkodu pagatavošanai, kā arī cepšanai un sautēšanai.

Eļļa uztura bagātināšanai

Olīveļļa

Olīveļļu iegūst no olīvām, kas pārsvarā ir sastopamas Vidusjūras reģionā. Eļļas kvalitāte ir atkarīga gan no olīvu gatavības pakāpes, šķirnes, gan novākšanas veida, gan arī apstrādes eļļas ieguves procesā. Olīvas novāc dažādos veidos – noplūcot, nokratot no koka vai ar speciālu mašīnu palīdzību. No viena koka novāc aptuveni 20 kg olīvas. Eļļu gatavo, samaļot olīvas un izspiežot tās caur presi vai centrafūgu noteiktā temperatūrā. Olīveļļa ir viena no vērtīgākajām eļļām. Eļļas toņi ir dažādi – no gaiši dzeltena līdz pat tumši zaļam. Šī eļļa lieliski noder dažādu salātu mērču pagatavošanai, cepšanai, sautēšanai un garšaugu uzglabāšanai.

Vīnogu kauliņu eļļa

Eļļu iegūst no vīnogu kauliņiem, tos izžāvē un samaļ. Eļļu pārsvarā iegūst ar aukstās spiešanas metodi, retāk ar ekstrahēšanas metodi. Auksti spiestai eļļai, atkarībā no vīnogu šķirnes, ir maigi dzeltena līdz dzelteni brūna krāsa. Tai ir saldeni rūgta garša. Ekstrahētai, rafinētai eļļai ir gaiša krāsa un neitrāla garša. Šo eļļu pārsvarā izmanto auksto ēdienu un uzkodu gatavošanai.

Kukurūzas eļļa

Kukurūzas eļļu iegūst no kukurūzas stāda. Šo eļļu lielākoties izmanto pārtikas rūpniecībā, margarīna majonēzes u.c. produktu ražošanā. To var izmantot jebkura ēdiena pagatavošanā, tomēr ieteicamāka tā ir uzkodu un ēdiena bagātināšanai. Ekstrahēta tā ir sarkanīga, savukārt auksti spiesta – dzeltena un ar vāji izteiktu garšu.

Valriekstu eļļa

Šo eļļu iegūst no rudenī novāktiem, izžāvētiem riekstiem. Interesanta ir arī tās sagatave spiešanai – riekstiem pirms eļļas spiešanas noņem čaumalu un tos grauzdē. Šī eļļa no pārējām atšķiras ar to, ka tā nav paredzēta karsēšanai, kulinārijā to izmanto salātiem un aukstajā uzkodām.

Lazdu riekstu eļļa

Šo eļļu iegūst no sasmalcinātiem riekstiem ar aukstās spiešanas metodi. Šīs eļļas ieguves procesā, līdzīgi kā ar valriekstiem, riekstus pirms spiešanas grauzdē. Eļļa patiesi arī smaržo un garšo pēc riekstiem, tāpēc ar tās izmantošanu kulinārijā jāuzmanās. To mēdz izmantot gan silto, gan auksto ēdienu pagatavošanai.

Ķirbju sēklu eļļa

Šo eļļu iegūst no izžāvētām, samaltām, un grauzdētām ķirbju sēklām. Eļļai ir brūngana nokrāsa un tā garšo pēc riekstiem. Šo eļļu iesaka izmantot tikai auksto ēdienu pagatavošanai un bagātināšanai.

Linsēklu eļļa

Šo eļļu gatavo no linu sēklām, tās samaļ un iegūst rafinētu vai auksti spiestu eļļu. Rafinētai eļļai ir zeltaina nokrāsa un neitrāla smarža, savukārt auksti spiestai eļļai zaļgani brūna nokrāsa un rūgtena garša. Šī eļļa kulinārijā galvenokārt tiek izmantota kā garšviela vai piedeva aukstām uzkodām.

Sojas eļļa

Sojas eļļu gatavo no izžāvētām, izlobītām, sasmalcinātām un uzsildītām sojas pupiņām. Eļļu galvenokārt iegūst ar ekstrahēšanas metodi un tās krāsa ir gaiši brīna. Retāk – ar aukstās spiedes metodi – tad eļļas tonis ir brūngani dzeltenīgs. Eļļas aromāts nav izteikts, tam ir sojas pupiņām raksturīgā smarža. Kulinārijā sojas eļļu izmanto praktiski visu ēdienu pagatavošanai.

Savvaļas rožu eļļa

Savvaļas rozes augļus diezgan plaši izmanto pārtikas produktu pagatavošanai – marmelādei, liķierim, tējai, vīnam u.c. Eļļu iegūst no paaugļiem, tos spiežot vai ekstrahējot. Eļļa ir gaiši dzeltenā krāsā un tai ir neizteiksmīga augļu garša. Kulinārijā to tīrā veidā praktiski izmanto. Savvaļas rožu eļļu jauc kopā ar citām eļļām un izmanto kā piedevu salātiem

Svarīgi!

Eļļas ieteicams uzglabāt tumšā, vēsā, kā arī cītīgi sekot līdz to uzglabāšanas termiņiem, jo veca eļļa ne tikai nelāgi garšo, bet var būt arī bīstama veselībai.

Izmantota informācija no www. vomfas.de

Dalies ar Draugiem:
  • Twitter
  • Facebook
  • Google Bookmarks
  • Print

Related posts:

  1. Cik ilgs ir cepamās eļļas mūžs
  2. Čilī pipars
  3. Sojas mērce
  4. Ķiploks



Padalies ar viedokli