Mūsu senči jau kopš seniem laikiem Lieldienās ir piekopuši dažādas svētku tradīcijas – šūpošanos, olu ripināšanu un krāsošanu. Lai arī mūsdienās veikalos ir pieejamas daudz un dažādas olu krāsas, daudzi vēl šodien šajā procesā liek lietā mūsu dabas veltes – tikko izplaukušās lapiņas un dažādas pavasara zālītes. Arī tad, ja ziema nedaudz “ievilkusies”, varam atrast interesantus risinājumus olu dekorēšanai – pētersīļu lapiņas, dilles u.c veikalā nopērkamas svaigās garšvielas.

Sastāvdaļas

Olas (brūnas vai baltas)

Zaļumi

Marle (var izmantot kaprona zeķubikses)

Aukliņas

Sīpolu mizas

Šajā procesā galvenais ir izdoma un rūpīga olu ietīšana, pārējais viss notiks pats no sevis. Tā kā nav nekādu noteikumu, kādai gala rezultātā jāizskatās krāsotai olai, tad šis būs radošs un eksperimentāls process ar ļoti interesantu un neparedzamu iznākumu.

Kā pasargāt olu čaumalas no plaisāšanas vārīšanās laikā Pirms olas vārām, iesaku iepazīties ar dažiem padomiem, kas ļaus izvairīties no olas čaumalas saplaisāšanas vārīšanās laikā.

Dienā, kad gatavojamies krāsot olas, dodamies uz tuvāko pļavu vai puķudobi un salasām visas pieejamās lapiņas un zālītes. Ja nekas no iepriekšminētā vēl nav parādījies, dodamies uz veikalu, iegādājamies svaigus lociņus, pētersīļus, selerijas, baziliku vai kādas citas garšvielas ar interesantas formas lapiņām un ķeramies pie darba!

Iepriekš ir nepieciešams iekrāt arī sīpolu mizas, kas piedos olām vajadzīgo krāsu. Ja par mizām esam aizmirsuši, dodamies uz veikalu un grozā, kur sabērti sīpoli, tās salasām. Speciāli sagatavotas sīpolu mizas ir iespējams iegādāties arī Rīgas Centrāltirgū, Matīsa tirgū, Dammes u.c. tirdziņos.


Tad nu ķeramies pie krāsošanas!

Ņemam baltas vai brūnas olas. Baltās būs nedaudz izteiksmīgākas, brūnās – samtainākā rakstā. Samitrinām zālītes un lapiņas, un lipinām klāt olai. Jo precīzāk lapiņas tiks pielipinātas, jo izteiktāks raksts veidosies.

Tad ņemam marli vai zeķubikšu gabalu, kas ir tik liels, lai tajā vienā kārtā varētu ietīt olu, un uzmanīgi ietinam olu ar lapiņām. Jācenšas tīt tā, lai nerastos liekas krokas vai kabatiņas, jo tur olas tonis būs citāds. Ja marle būs mitra, to būs vieglāk piespiest olai. Kad tas izdarīts, marles galu sasienam ar aukliņu.

Kad visas olas satītas liekam tās katlā ar sīpolu mizām un ūdeni. Olas katlā jācenšas kārtot tā, lai tās pēc iespējas neskartos viena otrai klāt. Un uz lēnas uguns vāram apmēram 12 minūtes.

Kad olas izvārījušās, ņemam no katla ārā, attinam marli un skatāmies, kas tad ir iznācis. Olas, pirms kārtojam šķīvī, ieteicams ietaukot, lai tās spīdētu un skaistāk izskatītos.

Priecīgas Lieldienas!

Dalies ar Draugiem:
  • Twitter
  • Facebook
  • Google Bookmarks
  • Print

No related posts.



Padalies ar viedokli