Timiāns

Timiāns ir nācis no Vidusjūras zemēm un īpaši iecienīts ir itāliešu virtuvē, taču arī mēs Latvijā to labi pazīstam un izmantojam. Visbiežāk izplatītais ir dārza timiāns un citrontimiāns. Abus šos veidus viegli var atšķirt, paberzējot garšauga lapiņas plaukstā, – parastā timiāna aromāts ir ass un nedaudz atgādina krustnagliņas un majorānu, savukārt citrontimiāns smaržo pēc citrona. Timiāns ir garšaugs ar ļoti spēcīgu aromātu un garšu, tāpēc ir jāuzmanās ar tā lietošanu. Pārmērības gadījumā ēdiens garšos pēc pelējuma.

Timiānu, to labo īpašību dēļ, virtuvē izmanto treknajiem, taukvielām bagātajiem ēdieniem, jo tas ir aromātisks un palīdz kunģim vieglāk sagremot ēdienu. Timiāns rada lielisku garšu arī marinādēm, zupām, cepešiem un dažādu dārzeņu ēdieniem. Citrontimiāns lieliski der zivju ēdieniem, krējuma mērcēm un olu ēdieniem. Itāļi šo garšvielu uzskata par ļoti piemērotu picām , toretlini un ravioli pildījumiem. Timiāna lapiņas ēdienam pievieno tikai tad, kad ēdiena gatavošana tuvojas beigām. Jo smalkāk tiks sakapātas lapiņas, jo tā garša būs spēcīgāka. Ja ēdiena gatavošanā izmanto timiāna kātiņus, nevis lapiņas, tad pēc ēdiena pagatavošanas, tie jāizņem laukā.

Timiāns

Uzglabāšana

Timiānu var uzglabāt svaigā veidā vairākas dienas, ja to ieliek trauciņā ar ūdeni vai ledusskapī piepūstā polietilēna maisiņā.

Timiānu var iesaldēt liekot to saldēšanai paredzētos maisiņos vai folijā un ievieto saldētavā. Svarīgi pirms lietošanas neatkausēt, bet lietot vēl sasalušu.

Timiānu var kaltēt sasienot to buntītēs un 2 – 3 nedēļas turot sausā, ēnainā, labi vēdinānāmā telpā. Pēc tam garšaugu ievieto noslēgtā traukā. Timiāns savas labās īpašības saglabā vismaz piecus mēnešus. Jāatceras, ka kaltētam timiānam ir daudz intensīvāka garša kā svaigam!

Interesanti fakti par timiānu

1. Garšauga nosaukums ir cēlies no grieķu vārda thymon, kas tilkojumā nozīmē ”drosme”. Tad mēs tik varam iedomāties, kāpēc šis garšaugs nosaukts tieši šādā vārdā.

2. Grieķi timiānu izmantoja pēc peldes vannā, ar tā eļļu ieziežot ādu.

3. Senie ēģiptieši timiānu izmantojuši faraonu iebalzamēšanai.

4. Skoti savulaik dzēruši savvaļas timiāna tēju, lai naktīs nemocītu murgi.

Šie ir tikai daži no veidiem, kādos izmantoja šo garšaugu, un tas vien liecina par timiāna maģisko vērtību. Jāpiebilst, ka arī mūsdienās timiāna vannas tiek izmantotas kā spēcinošs līdzeklis vārgiem bērniem un nervoziem pieaugušajiem, kā arī no tā tiek gatavoti timiāna maisiņi, kas palīdz pret nervozitāti. Timiāns ir arī labs līdzeklis pret gripu – katliņā ielej ūdeni, ieber timiāna zariņus, vāra un elpo tvaiku. Tuklāt šis garšaugs satur spēcīgas ēteriskas eļlas, kas ir par iemeslu tā plašai izmantošanai gan zobu pastās, gan skaistumkopšanas līdzekļos.

Timiānam patīk saulaina, silta un no vēja pasargāta vieta. To var audzēt gan dārzā, gan kastītē aiz loga, gan puķupodiņā – istabā.

Dalies ar Draugiem:
  • Twitter
  • Facebook
  • Google Bookmarks
  • Print

No related posts.



3 komentāri rakstam “Timiāns”

  1. raibais saka:

    Man pēdējā laikā ļoti garšo krāsnī cepti kartupeļi, kam pannā pievienoti pāris timiāna zariņi – uzreiz pavisam cita garša un smarža. Zariņus pēc cepšanas vienkārši izņem laukā. Vispār kādas minūtes 15 pirms cepšanas beigām var uzdrupināt virsū sieru, tādu kā fetaki vai brinzu, un tad ir superīgi, nemaz nevajag klāt kādas citas piedevas, ne gaļu, ne mērci

  2. msmarii saka:

    Līdz šim kaut kā esmu atturējusies no timiāna lietošanas, patīk smarža, bet par garšu vēl tā īsti neesmu skaidrībā. Paldies, interesants raksts.

  3. harbālists saka:

    Ar timiānu iesaku draudzēties tiem, kam tendence uz astmu ;) no pieredzes zinu, iedzer tēju vai pakošļā lapiņas un paliek vieglāk.

Padalies ar viedokli